KatramStudentam.lv
Jautājumi par dzīvi un Dievu
Sekss un tuvības meklējumi
Attiecības

Sekss un tuvības meklējumi

Kā lai piedzīvo īstu tuvību ar kādu cilvēku? Kas ir mīlestība? Kas ir tuvība?

Diks Pernels

Dr. Henrijs Brants žurnālā Akadēmisks Izaicinājums raksta, ka viņš ir novērojis zināmu sistēmu gadījumos, kad pāri griežas pie viņa pēc palīdzības. Viņi saka: "Sākumā sekss bija aizraujošs. Tad es sāku justies dīvaini, un tad man sāka likties dīvains mans partneris. Mēs strīdējāmies, plēsāmies, un galu galā izšķīrāmies. Tagad mēs esam ienaidnieki."

To es saucu par pamošanās sindromu. Mēs pamostamies un saprotam, ka tuvība ir zudusi. Sekss vairs nedod piepildījumu un rezultāts nav tāds, kā sākumā bijām gaidījuši. Ir tikai divi, egoistiski cilvēki, kas meklē apmierinājumu sev. Patiesu mīlestības un tuvības izjūtu nevar panākt uzreiz. Tu saproti, ka meklē harmoniju, pats esot disharmonijā.

Mūsu dzīvē ir pieci būtiski aspekti: fiziskais, emocionālais, mentālais, sociālais un garīgais. Šiem aspektiem jābūt savstarpējā harmonijā. Tuvības meklējumos mēs vēlamies rast tūlītēju gandarījumu. Kur tad mēs to meklējam – fiziskajā, mentālajā, sociālajā, emocionālajā vai garīgajā aspektā? Izrādās – fiziskajā, jo fizisko tuvību ar kādu cilvēku ir vieglāk panākt nekā piedzīvot tuvību jebkurā no pārējiem četriem aspektiem. Fiziskajai tuvībai ir nepieciešama pusstunda vai stunda – tas ir atkarīgs no tavas vēlmes! Taču drīz vien tu atklāj, ka sekss sniedz tikai īslaicīgu virspusējas vēlmes apmierinājumu. Tavas dziļākās ilgas joprojām paliek nepiepildītas.

Ko darīt, kad saviļņojums apsīkst un, jo vairāk tu nododies seksam, jo mazāk tev tas patīk? Mēs atrodam loģisku izskaidrojumu, sakot: "Esam iemīlējušies. Patiešām iemīlējušies." Taču vainas sajūta un neapmierinātība paliek. Universitāšu pilsētiņās es sastopu vīriešus un sievietes, kas meklē tuvību, nemitīgi mainot partnerus cerībā, ka "šoreiz tas būs īstais. Šoreiz tās būs ilgstošas attiecības."

Es domāju, ka ne jau sekss ir tas, pēc kā mēs tā dzenamies. Patiesībā mēs meklējam tuvību.

Kas ir tuvība?

Mūsdienās vārdam "tuvība" ir seksuāla pieskaņa, taču tā jēga ir daudz plašāka. Tas ietver visus mūsu dzīves aspektus – fizisko, sociālo, emocionālo, mentālo un garīgo. Tuvība būtībā nozīmē pilnīgu dzīves kopību. Vai tad mēs ikviens kādreiz neesam vēlējušies tuvumu, vienotību, iespēju dalīties ar kādu citu visā, kas mums ir?

Māršals Hodžs ir sarakstījis grāmatu ar nosaukumu "Tavas bailes no mīlestības". Viņš raksta: "Mēs ilgojamies pēc mīlestības izpausmēm, pēc tuvības un maiguma, bet bieži, izšķirošajā brīdī, ieraujamies sevī. Mēs baidāmies no tuvības. Mēs baidāmies no mīlestības." Citā vietā viņš saka: "Jo tuvāk tu pienāc otram cilvēkam, jo lielāka iespēja tikt sāpinātam." Tieši bailes tikt sāpinātiem bieži vien traucē mums piedzīvot patiesu tuvību.

Es lasīju lekciju ciklu kādā universitātē. Pēc vienas lekcijas pie manis pienāca kāda sieviete un teica: "Es vēlētos ar jums parunāt par problēmām, kas saistās ar manu draugu." Mēs apsēdāmies un viņa sāka man stāstīt savas bēdas. Pēc brīža viņa paziņoja: "Esmu spērusi nepieciešamos soļus, lai nekad vairs netiktu sāpināta." Es atteicu: "Citiem vārdiem sakot, jūs esat spērusi nepieciešamos soļus, lai nekad vairs nemīlētu." Viņa domāja, ka esmu viņu pārpratis un turpināja: "Nē, es tikai nevēlos atkal tikt sāpināta. Es nevēlos piedzīvot sāpes." Es atbildēju: "Tieši tā, jūs nevēlaties mīlestību savā dzīvē." Saprotiet, mīlestība bez sāpēm neeksistē. Jo vairāk mēs tuvojamies kādam cilvēkam, jo lielāka iespēja tikt sāpinātam.

Es domāju, ka tu (un apm. 100% cilvēku) atzītu, ka ir tikuši sāpināti. Jautājums ir: kā tu tiec galā ar šīm sāpēm? Lai maskētu savas sāpes, mēs bieži dodam citiem divējādus mājienus. Mēs sakām: "Es vēlos, lai tu būtu tuvu. Es vēlos mīlēt un būt mīlēts, bet, pag …, esmu ticis sāpināts. Nē, es nevēlos par to runāt. Es nevēlos par to neko dzirdēt." Mēs uzceļam mūrus apkārt savai sirdij, lai aizsargātos pret visiem ārpusē, kuri gribētu mūs sāpināt. Taču tā pati siena, kas atdala citus cilvēkus no mums, atdala mūs no viņiem. Rezultāts? Iestājas vientulība, patiesa tuvība un mīlestība kļūst neiespējama.

Kas ir mīlestība?

Mīlestība ir vairāk nekā emocijas un daudz vairāk nekā labas sajūtas. Mūsu sabiedrība ir paņēmusi to, ko Dievs ir teicis par mīlestību, seksu un tuvību, un reducējusi to uz emocijām un izjūtām. Dievs Bībelē ļoti smalki apraksta mīlestību, īpaši Pāvila 1. vēstulē korintiešiem, 13. nodaļā. Lai jūs varētu pilnībā aptvert Dieva mīlestības definīcijas dziļo jēgu, ļaujiet man iepazīstināt jūs ar ceturto līdz septītajam pantam (Pāvila 1. vēstule korintiešiem 13:4-7). Vai tu būtu apmierināts, ja kāds tevi mīlētu tā, kā Dievs to uzskata par pareizu:

  • Ja šis cilvēks izturētos pret tevi ar pacietību, laipnību un nebūtu skaudīgs?
  • Ja šis cilvēks nebūtu uzpūtīgs un lielīgs?
  • Ja šis cilvēks nebūtu rupjš pret tevi, egoistisks vai viegli aizkaitināms?
  • Ja šis cilvēks neuzskaitītu tavus trūkumus?
  • Ja viņš nekad tev nemelotu, bet vienmēr būtu patiess?
  • Ja šis cilvēks tevi aizsargātu, tev uzticētos, vienmēr vēlētu tev vislabāko un vienmēr censtos atrisināt radušos konfliktus?

Lūk, kā Dievs definē mīlestību, un Viņš vēlas, lai mēs to piedzīvotu attiecībās ar citiem. Šāda mīlestība ir vērsta uz otru cilvēku. Tā ir mīlestība, kas dod nevis ņem. Te rodas problēma. Kurš ir spējīgs to piepildīt?

Lai mēs piedzīvotu šādu mīlestību attiecībās ar cilvēkiem, vispirms mums jāpiedzīvo Dieva mīlestība pret sevi. Tu nebūsi spējīgs pastāvīgi izrādīt šādu mīlestību pret citiem, ja pats to nekad nebūsi izjutis pret sevi. Dievs, kurš pazīst tevi vislabāk, mīl tevi vispilnīgāk.

Dievs mums saka ar senā pravieša Jeremijas muti: "Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis Savu žēlastību." (Bībele, Jeremijas grāmata 31:3) Tātad Dieva mīlestība pret tevi nekad nemainīsies.

Dievs mūs tik ļoti mīlēja, ka Viņš pieļāva, ka Jēzu Kristu sit krustā (sens nāvessoda veids) mūsu grēku dēļ, lai mēs kļūtu tīri. Bībelē mēs lasām: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 3:16) Kad vēršamies pie Dieva un pieņemam Viņa piedošanu, mēs piedzīvojam Viņa mīlestību.

Dievs mums saka: "Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticams un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķita mūs no visas netaisnības." (Bībele, Jāņa 1. vēstule 1:90) Dievs ne tikai piedod mūsu grēkus, bet arī aizmirst tos un attīra mūs.

Lai notiktu, kas notikdams, Dievs turpina mūs mīlēt. Bieži attiecības izjūk, mainoties apstākļiem – notiek negadījums ar smagām sekām vai zūd materiālais nodrošinājums. Taču Dieva mīlestība nebalstās uz mūsu fizisko izskatu vai stāvokli sabiedrībā.

Kā redzi, Dieva uzskati par mīlestību ir pilnīgi pretēji mūsdienu sabiedrības uzskatiem. Vai tu vari iedomāties attiecības, kurās valda šāda mīlestība? Dievs apgalvo, ka Viņa piedošana un mīlestība jau mums pieder. Mums tikai jālūdz pēc tās. Tā ir Viņa dāvana. Taču, ja mēs atsakāmies no šīs dāvanas, mēs atraujam sev iespēju atrast patiesu piepildījumu, patiesu tuvību un patiesu jēgu savai dzīvei.

Atbilde

Dieva mīlestība sniedz atbildi. Mums tikai jāatsaucas uz to ticībā un paklausībā.

Esmu pārliecināts, – tas, ko mēs patiešām gribam, – tas nav sekss, bet gan tuvība.

Bībele saka par Jēzu: "Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa vārdam." (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 1:12) Dievs sūtīja savu vienīgo Dēlu Jēzu nomirt mūsu vietā. Taču ar to šis stāsts nebeidzās.

Pēc trim dienām Jēzus piecēlās no mirušajiem. Būdams Dievs, Viņš ir dzīvs arī šodien. Viņš vēlas piepildīt tavu sirdi ar savu mīlestību. Ja tu viņu pieņemsi, tu būsi pārsteigts, kā Viņš pārveidos tavu dzīvi un attiecības ar cilvēkiem.

Dieva Vārds mums saka: "Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība, bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa." (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 3:36) Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu ne tikai šodien, bet mūžīgi. Ja noraidām Viņu, tad mēs izvēlamies pieņemt grēka sekas – nāvi un mūžīgu atšķirtību no Viņa.

Tikai pieņemot Jēzu Kristu un uzticoties Viņam, mēs varam panākt līdzsvaru savā dzīvē. Ticība Dievam atraisa Viņa piedošanu. Mums vairs nav jāslēpjas no Dieva, nav jāstaigā savi ceļi. Viņš ir tieši mums blakus. Viņš dāvā mums mieru. Kad esam uzticējušies Viņam, kļuvuši atkarīgi no Viņa, Viņš ienāk mūsu dzīvē un mēs piedzīvojam tuvību ar Viņu. Viņš ir gatavs attīrīt mūs no visdziļākajiem grēkiem, vislielākā egoisma, vissmagākajām problēmām vai cīņām.

Tuvība, kas dod piepildījumu

Bībelē Dievs pavisam skaidri atklāj savu attieksmi pret seksu. Dievs ir rezervējis seksu laulībai un tikai tai. Ne tāpēc, lai darītu mūs nelaimīgus, bet lai pasargātu mūsu sirdi. Viņš vēlas radīt drošu pamatu, lai tad, kad dodamies laulībā, tuvība balstītos uz Dieva mīlestības un gudrības drošā pamata.

Ja nododam sevi Jēzum Kristum, Viņš mums piešķir jaunu mīlestību un jaunu spēku katru dienu, tā atsaucoties uz mūsu tuvības meklējumiem. Dievs dāvā mums mīlestību, kas, gadiem ejot un laikiem mainoties, nebeigsies. Viņa mīlestība var savest kopā divus cilvēkus un veidot attiecības, kuru centrā ir Dievs pats. Draudzējoties ar savu nākamo dzīvesbiedru, jums abiem tuvinoties ne tikai garīgi, bet arī sociāli, mentāli un emocionāli, jūs esat spējīgi uzturēt godīgas, gādības pilnas un tuvas attiecības, kas pacilā un dod piepildījumu! Ja šīs attiecības aizved līdz laulībām, tad seksuālā tuvība tikai nostiprina šo pamatu.

Lūgšanā tu vari pieņemt Kristu tūlīt. Lūgšana ir saruna ar Dievu. Dievs pazīst tavu sirdi un Viņš nepievērš uzmanību taviem vārdiem, bet tavas sirds attieksmei. Tu vari izmantot sekojošo lūgšanu: "Kungs Jēzu, Tu esi man vajadzīgs. Paldies, ka Tu nomiri pie krusta par maniem grēkiem. Es atveru savas dzīves durvis un pieņemu Tevi kā savu Kungu un Pestītāju. Paldies, ka Tu piedod manus grēkus un dod man mūžīgu dzīvību. Vadi manu dzīvi un dari mani par tādu cilvēku, kādu Tu vēlies mani redzēt."

Vai šī lūgšana sasaucas ar tavas sirds vēlēšanos? Ja tā, tad nekavējies to lūgt tagad. Uzticoties Jēzum Kristum, tu piedzīvosi, ka Viņš ienāks tavā dzīvē, kā Viņš to ir apsolījis. Līdz ar to tu būsi aizsācis attiecības, kas ilgs visu mūžu un, iepazīstot Viņu tuvāk, kļūs arvien dziļākas. Tava dzīve, kuras centrā būs Kristus, iegūs pavisam jaunu – garīgu dimensiju, ienesot tavās attiecībās ar cilvēkiem lielāku saskaņu un piepildījumu.

 Es tikko lūdzu, lai Jēzus ienāk manā dzīvē…
 Es domāju par to, ka varētu ieaicināt Jēzu savā dzīvē, lūdzu, paskaidrojiet vairāk…
 Man ir jautājums vai komentārs…