Zinātnieks izvirza secinājumus, kas norāda uz Dieva eksistenci
(1:45, video angļu val.)
Dr. Frensiss Kolinss, “Cilvēka genoma projekta” vadītājs. Izmantots ar “The Veritas Forum” (www.veritas.org) atļauju.
Video atšifrējums:
Pieņemsim, ka gravitācijas konstante būtu tikai nedaudz vājāka, nekā tā ir.
Vai tas nav apbrīnojami, ka tad, ja tā būtu tikai par vienu daļu no desmit četrpadsmitajā pakāpē (1014) vājāka nekā tās faktiskā vērtība,
tad pēc Lielā sprādziena nebūtu bijis pietiekami daudz gravitācijas jaudas, lai panāktu zvaigžņu, galaktiku, planētu un cilvēku pievilkšanos.
Tas būtu bezgalīgi izkliedēts, sterils Visums, bez dzīvības iespējas.
Ja gravitācijas konstante būtu mazliet stiprāka, tad viss pievilktos nedaudz par ātru un Lielajam sprādzienam sekotu ‘Lielais krakšķis’.
Tas nebūtu diez ko skaists skats, jo, lai rastos dzīvība, taču ir vajadzīgs laiks. Un šī laika vienkārši nebūtu.
Tātad jāņem vērā kāds patiešām interesants apstāklis: šai konstantei, kurai varēja būt gandrīz jebkāda vērtība, ko vien varētu iedomāties,
gadījuma pēc bija tieši tāda vērtība, kas pieļauj dzīvības iespējamību.
Un tā ir tikai viena no apmēram piecpadsmit šādām konstantēm, kuras visas, ja tajās kaut ko mainītu, rezultētos Visumā, kas nebūtu spējīgs
uzturēt jebkāda veida dzīvību. Es nerunāju tikai par dzīvību kā tādu, bet par jebkuru kompleksu parādību.
Un tas, šķiet, ir pamatīgs izaicinājums pārliecinātam ateistam. Kaut gan to var izskaidrot. Lūk, kā:
Būtībā ir divas iespējas. Pirmkārt, nevar teikt, ka tā ir vienkārša sakritība. Tas ir pārāk neiedomājami un neticami.
Tātad, vai nu pastāv bezgalīgs daudzums paralēlu Visumu, kurus mēs nevaram izmērīt, kuriem ir atšķirīgas šo konstantu vērtības,
un, protams, mums ir jādzīvo tajā, kurā dzīvībā ir iespējama, jo citādi šīs sarunas nebūtu.
Vai arī ir jāatzīst, ka tās tika noteiktas ar nodomu.
Kurš no šiem secinājumiem prasa lielāku ticību?
