KatramStudentam.lv
Jautājumi par dzīvi un Dievu
Vai Visumu radīja Dievs?
Dieva esamība

Vai Visumu radīja Dievs?

Kā radās Visums? Zinātnieks apstiprina lielā sprādziena teoriju un Visuma rašanos.

Zinātnieki uzskata, ka Visums sākās ar vienu milzīgu gaismas un enerģijas eksploziju, ko dēvē par Lielo sprādzienu. Tas bija visa esošā sākums. Visuma sākums, telpas sākums un pat laika sākums.

Nekas no tā, ko mēs šodien redzam, pirms tam nepastāvēja.

Turklāt tas, kas lika tam visam rasties, bija ārpus laika, ārpus telpas un ārpus matērijas.

Apziņa, ka Visums nav eksistējis vienmēr, bet tam ir sākums, ir milzīgs izaicinājums zinātniekiem, kas neatzīst Dieva esamību.

Vai zinātnieki ir pārliecināti par šo lielā sprādziena teoriju? Jā. 20. gadsimta 20. gadu beigās astronoms Edvins Habls teleskopā ieraudzīja, ka galaktikas (dažus miljonus gaismas gadu attālumā) fantastiskā ātrumā atraujas viena no otras. Tā iemesls nebija kāds spēks, kas tās atgrūda. Nē, tās joprojām kustējās pirmatnējā sprādziena rezultātā, visas no viena sākumpunkta.

Šajā izcelsmes vietā visa Visuma masa tika saspiesta vienā bezgalīga blīvuma punktā, kas bija mazāks par vienu atomu. 1 Tad kosmiskajā – Lielajā sprādzienā – radās Visums. Stīvens Veinbergs, Nobela prēmijas laureāts fizikā, sniedz sīkāku aprakstu: “Aptuveni sekundes simtdaļas laikā, kas ir agrākais laiks, par kuru mēs varam runāt ar pārliecību, Visuma temperatūra bija aptuveni simts tūkstoši miljoni (1011) grādu pēc Celsija. Tas ir daudz karstāk nekā viskarstākās zvaigznes centrā, tik karsts, ka neviena parastās matērijas sastāvdaļa, molekulas vai atomi vai pat atomu kodoli nespēja turēties kopā.” 2 Viņš turpina: “Visumu piepildīja gaisma.”

Tas dīvainā kārtā atgādina tekstu: “Sākumā Dievs radīja debesis un zemi … un Dievs teica: “Lai top gaisma”, un gaisma tapa.” 3 Tā radās nevis no matērijas, bet no vārda. Izteikta vārda. “Lai top gaisma.”

Aplūkojot visu galveno reliģiju svētos tekstus, tikai Bībelē ir aprakstīts, ko zinātnieki kopš tā laika ir atklājuši: notika gaismas eksplozija un radās Visums … no ārpuses. Līdz ar to radās telpa, matērija un laiks. Tas bija vienīgais sākumpunkts visam. Atkal un atkal 1. Mozus grāmatā ir teikts: “Un Dievs teica …”, kam seko “un … tapa.”

Un otrādi: vai mūsu Visums varēja rasties pēc fizikas, piemēram, gravitācijas, elektromagnētisma, gaismas ātruma utt. likumiem? Nē, jo tas viss vēl neeksistēja. Visuma sākums pats radīja fizikas likumus, un viss sākās bez tiem.

Visuma sākums – unikāls

Pašpasludinātais agnostiķis astrofiziķis Roberts Jastrovs paziņoja: “Sēkla tam, kas ir noticis Visumā, tika iesēta tajā pirmajā mirklī; ikviena zvaigzne, ikviena planēta un ikviena dzīvā būtne Visumā radās notikumu rezultātā, kas aizsākās kosmiskā sprādziena brīdī. Tas bija Radīšanas brīdis šī vārda burtiskajā nozīmē. Viens uzplaiksnījums un Visums tapa, un mēs nevaram izskaidrot, kas to izraisīja.” 4 Kā jau minēts, šis secinājums satrauca zinātniekus – ateistus. Novērot reakciju un nespēt dokumentēt tās cēloni ir tiešām satraucoši.

Jastrovs secina: “Zinātniekam, kurš ir dzīvojis ticībā saprāta spēkam, šis stāsts beidzas kā ļauns murgs. Viņš ir pārvarējis neziņas kalnus, viņš gatavojas iekarot augstāko virsotni, taču tikko viņš ir uzrāpies pēdējā klintī, viņu sagaida teologu banda, kas tur ir sēdējuši gadsimtiem ilgi.” 5

Iedomājies šo zinātnieku atvieglojumu, kad astronomi Hermans Bondi, Tomass Golds un Freds Hoilijs attīstīja teoriju, kas 1948. gadā ieguva nosaukumu “līdzsvara stāvokļa” Visums. Viņi nāca klajā ar ideju, ka Visuma vecums ir bezgalīgs. Tādējādi nebija vajadzīga ne radīšana, ne cēlonis.

Visuma sākums – līdzsvara stāvokļa teorija izrādās nepamatota

Tomēr 60. gados līdzsvara stāvokļa teorija saņēma graujošu triecienu, kad Bella Laboratorijas radio inženieri (Arno Penzaiess un Roberts Vilsons) atklāja noslēpumainu starojumu, kas nāca no kosmosa. Tā intensitāte bija vienāda visos virzienos. Izmērot starojuma temperatūru, tika apstiprināts tā avots. Šis starojums nebija pastāvējis vienmēr vai nācis no vienas Visuma daļas. Tas nāca no šī unikālā, pirmatnējā radīšanas brīža.

Vēlāk, 1996. gadā, NASA Kosmiskā fona pētnieka (COBE) satelīts vēlreiz apstiprināja, ka pirmatnējais fona starojums norāda uz Visuma eksplozīvo sākumu. To apstiprina arī ūdeņraža, litija, deitērija un hēlija līmeņi, kas ir mūsdienu Visumā.

Vai joprojām ir zinātnieki, kas vēlas iebilst pret Lielā sprādziena teorijas secinājumiem? Jā. Ir zinātnieki, kuri nevēlas pieņemt: (1) nezināmu cēloni vai (2) secinājumu, ka cēlonis ir Dievs. Tāpēc viņi izvēlas trešo iespēju.

Citi mēģinājumi izskaidrot Visuma sākumu

Kā šie zinātnieki skaidro Visuma, enerģijas, laika un telpas rašanos?

Viņi mēģina noliegt pamatnosacījumu, uz kuru balstās zinātne: ka visam, kas sāk pastāvēt, ir jābūt cēlonim.

Fiziķis Viktors Štengers saka, ka Visums var būt “neizraisīts” un, iespējams, “radies no nekā.” 6 Filozofs Bertrands Rasels pieņēma šo nostāju debatēs par Dieva esamību. Viņš teica: “Visums vienkārši ir, un tas arī viss.” 7

Viena lieta ir apgalvot, ka kaut kas ir mūžīgs, un tāpēc “cēlonis” nav nepieciešams. Bet pavisam savādāk ir zinātniski novērot kaut kā sākumu, kaut kā acumirklīgu sākumu, un tad apgalvot, ka tam nebija cēloņa.

Pat Deivids Hjūms, viens no skeptiskākajiem filozofiem, uzskatīja šo nostādni par smieklīgu. Ar visu savu skepsi Hjūms nekad nenoliedza cēloņsakarību likumu. 1754. gadā Hjūms rakstīja: “Es nekad neesmu izteicis tik absurdu apgalvojumu, ka kaut kas varētu rasties bez iemesla.” 8

Visuma sākums – zinātne apstiprina

Tīri zinātniski atklājumi konsekventi norāda tikai uz vienu secinājumu: Visumam bija savdabīgs sākums, eksplozija, ar ko sākās viss, ko mēs zinām - Visums, laiks, telpa, zinātniskie likumi, kurus ievērojam. Ja kādreiz esi gribējis ticēt Dievam, bet noteikti negribēji nonākt pretrunā ar zināmajiem zinātnes faktiem, zinātne pati dod iemeslu uzskatīt, ka Dievs pastāv un ir radījis visu ar savu vareno spēku.

Ir loģiski secināt, ka laiku ir radījis Dievs, kurš ir no paša sākuma, mūžīgs un pastāv ārpus laika. Dievs, kurš ir visuresošs un kuru nevar ierobežot telpā, pats ir radījis telpu. Dievs, kas ir garīgs, nefizisks un ārpus matērijas, ir Visuma un visa esošā avots. Tas ir vēstījums, kas nepārprotami izskan viscaur Bībelē.

“Paceliet augšup acis, redziet, kas radījis šos, kas pēc skaita visiem to pulkiem liek rasties, Vai tu nezini, vai tu neesi dzirdējis – mūžīgs Dievs ir Kungs, kas radījis zemes malas.” 9

“... pēc viņa pavēles tie radīti” 10

Bībelē ir teikts, ka Dievs radīja zemi, lai tā būtu apdzīvota, jau no paša sākuma domādams par mums. Viņš piešķīra cilvēkiem dzīvības elpu un ļāva viņiem īslaicīgi palikt uz zemes ar mērķi, lai mēs Viņu meklētu un atrastu. Ja nepazīstam Viņu, mēs esam pazaudējuši savas eksistences mērķi. Kurš labāk par Dievu zina mūsu esamības iemeslu?

Vai vēlies iepazīt Visuma autoru? Lūk, ko viņš apsola: “Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” 11 Ja mēs centīsimies viņu iepazīt, Dievs saka: “Jūs mani atradīsiet.” 12 Patiesībā viņš saka: “lai gudrais nelīksmo savā gudrībā, lai varonis nelīksmo savā varonībā, lai bagātais nelīksmo savā bagātībā! Kas grib līksmot, lai līksmo par to, ka protas un pazīst mani...” 13

Vai vēlies izveidot attiecības ar Dievu? Lūk, kas tev var palīdzēt: “Kā veidot attiecības ar Dievu”.

Atsevišķas šī teksta daļas, kas raksturo Visuma izcelsmi ir adaptētas no Dinesh D'Souza grāmatas "What's So Great about Christianity" (Regnery Publishing, Inc., 2007, 11. nodaļa).

 Man ir jautājums vai komentārs...
 Kā iepazīt Dievu…

Tekstā ievietotās norādes: (1) Dinesh D'Souza, "What's So Great about Christianity" (Regnery Publishing, Inc., 2007, 118.lpp.) (2) Steven Weinberg, "The First Three Minutes: A Modern View of the Origin of the Universe" (Basic Books, 1988, 5.lpp.) (3) Bībele, 1. Mozus grāmata 1:1,3 (4) Robert Jastrow, "Message from Professor Robert Jastrow" (LeaderU.com, 2002) (5) Robert Jastrow, "God and the Astronomers" (Readers Library, Inc., 1992) (6) Victor Stenger, "Has Science Found God?" (Free Inquiry, Vol.19, No.1, 2004) (7) Bertrand Russell, Frederick Copleston, "The Existence of God" – John Hick, ed., "The Existence of God" (New York: Macmillan, 1964, 175.lpp.) (8) J.Y.T.Greid, ed., "The Letters of David Hume" (Oxford: Clarendon Press, 1932, 187.lpp.) (9) Bībele, Jesajas grāmata 40 (10) Bībele, Psalmi 148:5 (11) Bībele, Jēkaba vēstule 4:8 (12) Bībele, Jeremijas grāmata 29:14 (13) Jeremijas gr. 9:23-24

Citi raksti…

DALIES AR ŠO RAKSTU: