KatramStudentam.lv
par dzīvi, ticību, jēgas meklējumiem…
Filozofijas vērtība
Eksistenciālie jautājumi

Filozofijas vērtība

Lielie dzīves jautājumi…

Lai gūtu atziņas savai dzīvei, iedziļinies izcilu filozofu darbos, un tu ievērosi, ka filozofija nodarbojas ar visiem lielajiem dzīves jautājumiem.

Kāpēc mēs esam šeit? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kas var sniegt piepildījumu, jēgu? Kā rodas mīlestība un motivācija rūpēties par citiem?

Sokrāts (470. g. p.m.ē.), Platons, Aristotelis un virkne citu filozofu ir meklējuši ticamas atbildes uz šiem jautājumiem, patiesību, kas būtu attiecināma uz visu cilvēci.

Autors Pīters Krīfts uzskata, ka šie atbilžu meklējumi ir vērtīgi ne tik daudz ar to, ko tie var mums sniegt, bet gan ar to, ko tie var paveikt mūsos pašos:

“Ko filozofija var paveikt tevī? Tā var tevi atvērt kā kokosriekstu, kā olu. Tu esi radīts, lai izšķiltos, atvērtos. Ja tu no tā atsakies, tu sapūsti. Filozofija, tāpat kā piecas maņas, izved tevi no paša uzceltā tumšā cietuma plašajā pasaulē.” 1

Lielie filozofi – Sokrāts, Akvīnas Toms, Dekarts, Hjūms, Aristotelis, Makjavelli, Nīče, Platons, Sartrs, Kants, Kirkegors un citi rosina mūs pārdomāt dzīvi un uzdot jaunus jautājumus.

Krīfts turpina: “Pat ja filozofija dara tevi neapmierinātu un nelaimīgu, tas ir labi. Būt neapmierinātam ar ‘brīnišķīgo jauno pasauli’, Platona alu, cūku kūti un smilšu kūkām [K.S. Lūisa analoģija] – tas ir progress. Īstenībā tas ir pat nepieciešams.” 2

Neapmierinātība ar neatbildētiem jautājumiem liek aizdomāties, kā mums trūkst. Kāds varētu būt pilnvērtīgas dzīves noslēpums?

Filozofi meklē dzīves jēgu

Filozofiem bieži ir grūti apmierināt mūsu ilgas pēc nozīmīguma. Kā zināms, Frīdrihs Nīče un Žans Pols Sartrs centās atrast vērtību dzīvībā kā tādā, taču galu galā nonāca pie drūmiem secinājumiem par to.

Gan Nīče, gan Sartrs bija ateisti. Būdami pārliecināti, ka Dieva nav, viņi uzskatīja, ka dzīve ir nejaušību virkne, ka tai nav plāna. Tā “vienkārši ir”. Mēs eksistējam bez noteikta mērķa. Mūsu dzīve ir iracionāla un tai nav jēgas. Nīče uzskatīja, ka ikvienam godīgam cilvēkam ir jāsaprot, ka vienīgais loģiskais secinājums ir izmisums.

Viņu loģika ir spoža, taču tajā nav nevienas noderīgas atbildes.

Vai tad Nīči un Sartru vienkārši jāatmet? Noteikti nē.

Viljams Barets grāmatā "Iracionālais cilvēks" aizstāv Žana Pola Sartra, slavenākā nihilista un pesimista filozofijas vēsturē, pētīšanu šādi: “Labāk ir stāties pretī savai eksistencei aiz izmisuma, nekā nestāties tai pretī vispār.” Izmisums var būt spēcīgs dzinulis ceļā uz cerību.

[Filozofijas studijas] var pamodināt tevī slāpes pēc augstākās virsotnes pasaulē. Šai augstākajai virsotnei ir daudz nosaukumu un daudz īpašību – gudrība, mīlestība, patiesība, labestība, skaistums. Visas šīs lietas ir [precīzas un pilnīgas] Dieva īpašības. Tātad patiesa filozofija īstenībā ir Dieva meklēšana, pat ja filozofs to nezina un nelieto šo vārdu – un pat tad, ja filozofs ir ateists.

Uz šo Dieva anonimitāti norāda Augustīns savā darbā "Atzīšanās", kur viņš raksta, ka viņa atgriešanās sākās labu laiku pirms viņš kļuva par kristieti, proti tad, kad viņš kļuva par filozofu, lasot Cicerona "Hortensius" (grāmatu, kas ir zudusi) – spēcīgo aicinājumu uz filozofiju, jo viņš iemīlēja mūžīgo gudrību, vēl personīgi neiepazinis patieso Dievu… ilgi pirms saprata, ka viņa mīlētā gudrība tās pilnībā ir atrodama vienīgi Dievā. 3

Vai, meklējot dzīves filozofiju, mums vajadzētu raudzīties tālāk par sevi pašu?

Filozofi uzdod pareizos jautājumus par dzīvi, bet atbildes sniedz Dievs, kuram pieder šī pasaule. Nav jābrīnās, ka Dievs, kurš mūs radīja, vēlas dāvāt mums gudrību, patiesību un atziņu, kas sniedzas pāri mūsu prāta spējām.

Lai arī kā mēs izliktos, ka esam pašpietiekami, mēs tādi neesam.

Ņemsim kaut vai mūsu ķermeni. Mēs nevaram izdzīvot tikai ar to, kas mums jau ir. Lai izdzīvotu, mums ir nepieciešams skābeklis, barības vielas un ūdens. Tās visas ir vielas, kas atrodas ārpus mums, kuras nav radījuši cilvēki, bet tās ir mūsu rīcībā. Atmosfēra ir bagāta ar skābekli, augu / dzīvnieku / zivju pārpilnību, ko mēs ēdam, un ūdeni, kas ir būtisks mūsu dzīvībai. To visu uz šīs apbrīnojamās planētas, kur mēs atrodamies, ir nodrošinājis mūsu Radītājs.

Tāpat, lai izprastu šo dzīvi, mums ir jāraugās tālāk par sevi pašiem.

Kā dzīvot gudri, kā atrast mīlestību un jēgu – arī to mums bez maksas piedāvā Dievs, mūsu radītājs. Viņš nebija mums paredzējis šo dzīvi nodzīvot bez Viņa.

Taču veidot attiecības ar Viņu vai nē ir mūsu izvēle. Sastopot Viņu, mēs sākam saprast patiesību par dzīvi kopumā un par mūsu dzīvi jo īpaši.

Tad mēs varam piedzīvot viņa mīlestību un atrast atbildes uz to, kā vislabāk šo dzīvi nodzīvot.

Jēzus Kristus, Dieva Dēls, mums nepārprotami saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. … Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pārpārēm.” 4

Tādā veidā dzīve kļūst saprotama, palīdzot mums izvairīties no nevajadzīgām kļūmēm. Viņš apsola: “Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” 5

Augustīns, Akvīnas Toms, Tolkīns, K.S. Lūiss un Dostojevskis atzina, ka atrada meklēto patiesību, gudrību un mīlestību tad, kad viņu meklējumi viņus aizveda pie Jēzus Kristus, pie Dieva.

Ko tieši viņi atrada? Kas viņiem lika nonākt pie šāda secinājuma?

Augustīns rakstīja, “Platona un Cicerona darbos esmu lasījis gudrus un ļoti skaistus teicienus, bet nevienā no tiem es neesmu lasījis: ‘Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas.’ [Jēzus Kristus]” 6

Dostojevskis: “Visi rakstnieki, ne tikai mūsējie, bet arī ārzemnieki, kuri ir centušies attēlot absolūto skaistumu, bija uzņēmušies uzdevumu, kas nebija viņiem pa spēkam, jo tas ir bezgala grūts uzdevums… Pasaulē ir tikai viens absolūta skaistuma iemiesojums: Kristus.” 7

K.S. Lūiss: “Cilvēces vēsture ir garš, šausminošs stāsts par cilvēku, kurš mēģina atrast kaut ko citu Dieva vietā, kas darītu viņu laimīgu.” 8

Kādu piepildījumu šie filozofi un miljardiem citu cilvēku atrada Dievā, meklējot atbildes uz dzīves jautājumiem? Iesakām rakstu "Kā izpaužas attiecības ar Dievu".

 Man ir jautājums vai komentārs…
 Kā veidot attiecības ar Dievu?

Tekstā ievietotās norādes: (1) Pīters Krīfts, "Ask Peter Kreeft", Sophia Institute Press, 2019 (2) turpat (3) turpat (4) Bībele, Jāņa ev. 14:6, Jāņa ev. 10:10 (5) Jāņa ev. 8:12 (6) Augustīns, citēts no https://www.goodreads.com/author/quotes/6819578.Augustine_of_Hippo (7) Fjodors Dostojevskis, citēts no https://juicyecumenism.com/2017/11/16/10-quotes-fyodor-dostoyevsky-god-faith-christianity (8) K.S. Lūiss, citēts no https://www.kevinhalloran.net/best-c-s-lewis-quotes

DALIES AR ŠO RAKSTU: